šļupstīgs
šļupstīgs -ais; s. -a, -ā
šļupstīgi apst.
Tāds, kas šļupst. Tāds, kurā izpaužas šļupstēšana2.
PiemēriŠļupstīgs bērns.
- Šļupstīgs bērns.
- Dažbrīd skaņas izvēlās pāri lūpām gauži šļupstīgas, nevarēja pat lāgā saprast, kas tas par ne vārdu..
- Tai patika.. Jaško ar mazliet greizu degunu, šļupstīgu valodu un brīnum maigu raksturu..
Avoti: 7-2. sējums