šļūcenisks
šļūcenisks -ais; s. -a, -ā
šļūceniski apst.
Tāds, kurā kājas tiek virzītas nepārtrauktā vai samērā reti pārtrauktā saskarē ar (kā) virsmu (par kustībām, gaitu u. tml.).
PiemēriIet viņš lieliem, ērmīgiem, šļūceniskiem soļiem, it kā viņam ar kājām būtu jāizdzen vagas muižas slapjajā pļavā..
- Iet viņš lieliem, ērmīgiem, šļūceniskiem soļiem, it kā viņam ar kājām būtu jāizdzen vagas muižas slapjajā pļavā..
- ..Dāvis lēni, kājas tā šļūceniski vilkdams, aizsoļoja uz zirgu stalli.
- Valdis.. nogriežas no tecinās taisni pa nopļauto rudzu lauku, pamācīdams, ka basām kājām pa rugājiem jāiet šļūceniski, lai neduras pēdās.
Avoti: 7-2. sējums