Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
šļūcināt
šļūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
PiemēriSmagos ūdens zābakus šļūcinādams, stūres mājā ienāca Pelēks.
Avoti: 7-2. sējums