šļūcināt
šļūcināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt šļūc (1).
PiemēriSmagos ūdens zābakus šļūcinādams, stūres mājā ienāca Pelēks.
- Smagos ūdens zābakus šļūcinādams, stūres mājā ienāca Pelēks.
- Laukmalis.., pēdas pa grīdu šļūcinādams, aizgāja līdz logam.
- Uz attekas varēja redzēt nelielu pulciņu vīru. Viņi atskaldīja no Attekas prāvus, iezaļganus ledus klučus, iecirta tajos āķus un šļūcināja uz ragavām.
Avoti: 7-2. sējums