šļūce
šļūce -es, dsk. ģen. -ču, s.
1.Rīks, piemēram, lauka virsmas līdzināšanai, augsnes virskārtas drupināšanai.
PiemēriStieņu šļūce.
- Stieņu šļūce.
- Tapu šļūce.
- Šļūce iedarbojas tikai uz augsnes virsu, tās virsējo kārtiņu; līdzīgi veltnim drupina gabalus, nolīdzina virsu..
- Tiklīdz ganības apžuvušas, tās nekavējoties jānošļūc, šļūce izlīdzina kurmju rakumus, organiskos mēslus un uzirdina augsnes virskārtiņu.
- Gadsimta sākumā un pat vēl vēlāk zirgs vilka koka šļūci. Tā ir tāda vienkārša, no dēļiem sanaglota ierīce, ar kuru izlīdzināja zemes ceļos izbērto granti.
2.Iekārtas, ierīces u. tml. detaļa, kad slīd pa kādu virsmu.
Avoti: 7-2. sējums