bezprātīgs
bezprātīgs -ais; s. -a, -ā
bezprātīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest. Neprātīgs.
PiemēriBezprātīgs cilvēks.
- Bezprātīgs cilvēks.
- sal. .. aitas sitās kā trakas: attekas, attekas atpakaļ un tad liekas kā bezprātīgas pa trīs, pa četras vienā kamā [barā]...
- sal. Nē, kādēļ viņš atskrējis naktī [uz māju] kā bezprātīgs?
1.1.Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu. Bezjēdzīgs, muļķīgs.
PiemēriBezprātīgs plāns.
- Bezprātīgs plāns.
- Bezprātīga rīcība.
2.Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
PiemēriBezprātīga mīlestība.
- Bezprātīga mīlestība.
- Bezprātīgi ienīst.
- ..Es priecīgs, bezprātīgi priecīgs..
- «Tu, Marij, viņu bezprātīgi mīli...»
2.1.Pārdrošs, fantastisks.
PiemēriCilvēki daudz sapņojuši par ceļojumiem pasaules izplatījumā, par lidojumiem uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Ilgu laiku tie bija bezprātīgi sapņi.
- Cilvēki daudz sapņojuši par ceļojumiem pasaules izplatījumā, par lidojumiem uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Ilgu laiku tie bija bezprātīgi sapņi.
Avoti: 2. sējums