Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezprātība
bezprātība -as, s.
1.parasti vsk. Vispārināta īpašība → bezprātīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Neprātība.
PiemēriViņa mīlestība sniegsies vai līdz bezprātībai.
2.Vispārināta īpašība → bezprātīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriSapņu bezprātība.
3.Fakts, rīcība, ko nevar atzīt par saprātīgu.
PiemēriIzdarīt bezprātības.
Avoti: 2. sējums