bezprātīgs
bezprātīgs -ais; s. -a, -ā
bezprātīgi apst.
1.Tāds, kas nespēj saprātīgi spriest. Neprātīgs.
PiemēriBezprātīgs cilvēks.
1.1.Tāds (nodoms, rīcība), kas ir pretrunā ar normālu saprātu. Bezjēdzīgs, muļķīgs.
PiemēriBezprātīgs plāns.
2.Ļoti liels, ļoti aizrautīgs, ārkārtīgs.
PiemēriBezprātīga mīlestība.
2.1.Pārdrošs, fantastisks.
PiemēriCilvēki daudz sapņojuši par ceļojumiem pasaules izplatījumā, par lidojumiem uz Mēnesi, Marsu un citām planētām. Ilgu laiku tie bija bezprātīgi sapņi.
Avoti: 2. sējums