bezprātis
bezprātis -ša, v.
bezprāte -es, dsk. ģen. -šu, s.
1.Bezprātīgs cilvēks.
Piemēri..ja kāds bezprātis izraisītu uzbrukumu mūsu valstij vai citām sociālistiskajām valstīm, tad mēs varētu valsti vai valstis, kas būtu mums uzbrukušas, burtiski noslaucīt no zemes virsas.
2.Pārgalvīgs, pārdrošs cilvēks. Fantasts.
PiemēriNo pašas bērnības saules karstums Ik dienas tev asinīs liets - Vai tad kāds brīnums, ka par bezprāti karstu Tagad tu dēvēts tiec?
Avoti: 2. sējums