Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
bezprāts
bezprāts -a, v.; parasti vsk.
Stāvoklis, kam raksturīga nespēja saprātīgi spriest. Bezprātība, neprāts.
PiemēriTā [mūzika] spēj uzlabot garastāvokli, bet var arī novest līdz bezprātam.
Avoti: 2. sējums