spodrs
spodrs -ais; s. -a, -ā
spodri apst.
1.Tāds, kura virsma (piemēram, gluduma, tīrības pakāpes, krāsojuma īpatnību dēļ) labi atstaro gaismu.
PiemēriSpodras logu rūtis.
2.Tāds, kas ir pilnīgi tīrs, sakopts (piemēram, par priekšmetu, telpu).
PiemēriSpodra veļa.
2.1.Tāds, kas ir tīri, kārtīgi ģērbies, arī uzposies.
Piemēri..aiz Lapmuižas robežām pavisam cita ainava... Lauki manāmi kuplāki - pat reti pamanāmie ļaudis likās lielāki un spodrāki.
2.2.pārn. Tāds, kas atbilst ļoti augstām prasībām (parasti par parādībām sabiedrībā).
PiemēriBet vai spodru tautas tikumu, Veidojies kas ilgi cilšu ciltīs, Tikpat viegli pārkāpt, atmest var? Nē - tas tautas likteni jau skar!
3.Samērā spožs1 — par gaismu, gaismas avotu.
PiemēriSaulainā rudens svētdienas pēcpusdienā.. spodrā gaisma līksmi rotājās dzeltenajās bērzu lapās..
3.1.Par acīm.
PiemēriViņa pasmaidīja, tīrām, spodrām acīm skatīdamās.
3.2.Tāds, kur izplatās samērā stipra gaisma (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriSaule patlaban norietēja, un pie spodrajām vakara debesīm iedegās pirmās zvaigznes.
3.3.pārn. Skanīgs, dzidrs (par skaņu).
PiemēriKora skanīgums gan dažkārt ir dzirdēts spodrāks un skaidrāks izstrādājumā.
Stabili vārdu savienojumiSpodrais dūriens.
Avoti: 7-2. sējums