Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
spodrums
spodrums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → spodrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGrīdas līdzenums un spodrums rada priekšstatu par telpā valdošo kārtību..
2.Vispārināta īpašība → spodrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme. Arī spodrība.
PiemēriMūsu dārzos, mūsu sētās Tīrība un spodrums balts.
3.Vispārināta īpašība → spodrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGaismas spodrums.
Avoti: 7-2. sējums