spogulis
spogulis -ļa, v.
1.Priekšmets (parasti īpaši veidots), kura virsma labi atstaro gaismu un kuru izmanto attēlu ieguvei.
PiemēriStikla spogulis.
Stabili vārdu savienojumiGreizais spogulis. Parādīt spoguli.
1.1.fiz. Optiska sistēma — gluda virsma, kas labi atstaro gaismu un ko izmanto attēlu ieguvei.
PiemēriSpoguļa lineārais palielinājums.
1.2.Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
PiemēriEzeriņa spogulis aiz mājām.. atvizēja kā dzirkstošs kristāla trauks.
1.3.pārn. Tas, kura īpašības, pazīmes, norises u. tml. padara iespējamu (kā) uztveri, izpratni, atveidi.
PiemēriTuraidas pils ir spilgts viduslaiku vēstures spogulis.
2.Raksturīgs, no apkaimes atšķirīgs laukums (dzīvnieka) ķermeņa virsmā.
PiemēriMugurpusē ap asti stirnai ir spilgti balts laukums, tā sauktais «spogulis».
Avoti: 7-2. sējums