aplēkt
aplēkt -lecu, -lec, -lec, pag. -lēcu; intrans.
Lēcieniem apvirzīties (ap ko, kam apkārt).
PiemēriZaķis aplēca ap ābeli.
- Zaķis aplēca ap ābeli.
- Valdis aplēca ratiem apkārt uz vienas kājas un uzdeva tēvam daudz jautājumu: «Tēt, kur tu dabūji zirgu? Vai tev iedeva brigadieris?»
Avoti: 1. sējums