tīrīgs
tīrīgs -ais; s. -a, -ā
tīrīgi apst.
1.Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
PiemēriJa tagad vēl būtu vecie laiki, es jūs labprāt pieņemtu sev par dienestmeitu. Es jau noskatījos, jūs esat tāda tīrīga, kārtīga.
- Ja tagad vēl būtu vecie laiki, es jūs labprāt pieņemtu sev par dienestmeitu. Es jau noskatījos, jūs esat tāda tīrīga, kārtīga.
- Ruta: Viņa varētu būt arī laba sieva. Viņa ir tīrīga. Viņa labi saimnieko un gatavo ēdienu.
- Dauņiene stāstīja, ka leiši vispār esot labi un tīrīgi ļaudis. Lai paskatoties tikai Leišu olnīcās. Cik tur apkopta katra sēta.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriTīrīgs kaķis.
- Tīrīgs kaķis.
- Zirgs ir tīrīgs kustonis, viņa mītne ir vissausākā, un tanī nav sliktas smakas.
- ..Žipa [bebrs] bija ļoti tīrīgs. Viņa gaišais kažociņš mirdzēja jau pa gabalu.
Avoti: 7-2. sējums