tirināties
tirināties -os, -ies, -ās, pag. -ājos
Refl. → tirināt. Arī raustīties, kratīties.
Piemēri..jēri.. metas zīst. Asteles priecīgi tirinās aitai pie paša purna.
- ..jēri.. metas zīst. Asteles priecīgi tirinās aitai pie paša purna.
- Žoržam pludiņš sāk vispirms raustīties un tad pavisam pazūd zem ūdens. «Sapals,» viņš čukst un rauj makšķeri. Pie āķa tirinās mazs ķīsītis.
- ..un nu [dejošanā] sākas jaunrade: katrs lēkā, kratās, tirinās, dīdās, mīcās, skurinās, ļogās, stampājas, kā prot.
Avoti: 7-2. sējums