tīrīt
tīrīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), arī būt par cēloni, ka (kas, piemēram, priekšmets, veidojums, ķermenis) kļūst tīrs vai tīrāks.
PiemēriTīrīt apģērbu.
1.1.intrans.
PiemēriZelma: Man gan vienmēr paticis tīrīt, kārtot, mazgāt... Ja man būtu bijis laiks!
1.2.Panākt (ar īpašiem paņēmieniem), būt par cēloni, ka kam zūd (piemēram, traipi, vielu nosēdumi), vairs neatrodas kur, uz kā (piemēram, netīrumi, nevēlami priekšmeti).
PiemēriTīrīt putekļus.
2.Atdalīt ko nevajadzīgu (no kā), gatavojot (to) tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriTīrīt sēnes.
2.1.Atdalīt (ko nevajadzīgu) no kā, gatavojot to tālākai apstrādei, izmantošanai.
PiemēriTīrīt zvīņas.
3.Atbrīvot (piemēram, teritoriju, organizāciju) no nevēlamiem cilvēkiem.
PiemēriBet tur [mežā] nebūt nav mazāk bīstami. Vācieši kopā ar šucmaņiem laiku pa laikam tīra mežus.
Avoti: 7-2. sējums