Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tirkīzs
tirkīzs -a, v.
Gaiši zils, zaļgans vai zaļganpelēks necaurspīdīgs fosfātu grupas minerāls (dārgakmens).
PiemēriReti skaists tirkīzs zaigoja gaiši zilos toņos. Veiksmīgas juveliera rokas to bija noslīpējušas ovālu..
Avoti: 7-2. sējums