tīrīgs
tīrīgs -ais; s. -a, -ā
tīrīgi apst.
1.Tāds, kas pastāvīgi uztur tīru sevi, savu apkārtni (par cilvēku).
PiemēriJa tagad vēl būtu vecie laiki, es jūs labprāt pieņemtu sev par dienestmeitu. Es jau noskatījos, jūs esat tāda tīrīga, kārtīga.
1.1.Par dzīvniekiem.
PiemēriTīrīgs kaķis.
Avoti: 7-2. sējums