Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tīrība
tīrība -as, s.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → tīrs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriGultas veļas tīrība.
2.Vispārināta īpašība → tīrs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriRoku tīrība.
3.Vispārināta īpašība → tīrs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAļģes ir jutīgas pret ūdens piesārņošanu, tāpēc tās izmanto par indikatoriem, kas parāda ūdens tīrības pakāpi.
4.Vispārināta īpašība → tīrs4, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriAugsnes tīrība.
5.Vispārināta īpašība → tīrs5, šīs īpašības konkrēta izpausme.
6.Vispārināta īpašība → tīrs6, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriDziedājuma tīrība.
7.Vispārināta īpašība → tīrs7, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņā bija jaušama apbrīnojama dvēseles tīrība, šķita - nekas nespētu to pavedināt uz nelietību.
Avoti: 7-2. sējums