Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
tirināt
tirināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Vairākkārt strauji, ar īsiem vēzieniem kustināt (ķermeņa daļu).
PiemēriViens [jēriņš] uzceļas, asteli tirinādams, meklē zīst.
Avoti: 7-2. sējums