Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
piedūmot
piedūmot -oju, -o, -o, pag. -oju
1.trans. Pieļaut, būt par cēloni, ka (telpa, apkārtne, vide) piepildās ar dūmiem.
PiemēriViņš iznesa pusdzīvo Intaru no piedūmotās istabas kāpņu telpā..
  • Viņš iznesa pusdzīvo Intaru no piedūmotās istabas kāpņu telpā..
  • Vidēji piedūmotā apvidū katrā kubikmetrā gaisa atrodas gandrīz pusmiligrama dažādu netīrumu..
  • Lielākās pilsētas [Dienvidslāvijā].. piedūmotas, gaiss tik zili biezs, ka grūti elpot.
  • ..darbnīca tiešām piedūmo pagalmu.
2.parasti 3. pers.; intrans. Piepildīties ar dūmiem (parasti par telpu).
PiemēriDzīvoklis piedūmo.
  • Dzīvoklis piedūmo.
  • pārn. Istaba piedūmo ar nepatīkamu gruzdošas vilnas smaku..
Avoti: 6-2. sējums