Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
aptriekt
aptriekt -triecu, -triec, -triec, pag. -triecu; trans.
Triecot panākt, ka apvirzās (ap ko, kam apkārt). imperf. Triekt apkārt. Apdzīt.
PiemēriAptriekt aitas ap kalnu.
Avoti: 1. sējums