Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
snauda
snauda -as, s.
snauds retāk, -a, v.
1.Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
PiemēriLaisties snaudā.
  • Laisties snaudā.
  • Vesela cilvēka miegs.. attīstās no snaudas līdz dziļa miega stāvoklim.
  • Tā viņš sēdēja ilgi, brīžiem iegrimdams trauslā, satrauktā snaudā, lāgiem pamozdamies un nevarēdams apjaust, kur atrodas un kas ar viņu notiek.
  • Drīz acis miegā veras, tad atkal atveras, lai slēgtos saldās snaudās.
  • Es katru brīdi trūkos no snauda augšā, un brauciens šķita akls un bez gala.
  • pārn. Lai tos tumšos tūkstošus pamodinātu no snaudas, vajadzīga literatūra, nelegāla literatūra - nevis divdesmit, bet divi tūkstoši eksemplāros.
1.1.pārn. Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
PiemēriValmiera trūkās no vasarīgās snaudas, jo pa visiem lielceļiem plūda iekšā laucinieku pajūgi, kas ieveda skolēnus.
  • Valmiera trūkās no vasarīgās snaudas, jo pa visiem lielceļiem plūda iekšā laucinieku pajūgi, kas ieveda skolēnus.
  • Liekas, nekas - ne kara vētras, ne jauncelsmes darba nemiers nav spējis iztraucēt Līvsalas svētdienīgo snaudu.
Avoti: 7-2. sējums