snauda
snauda -as, s.
snauds retāk, -a, v.
1.Nedziļš, parasti īslaicīgs, miegs. Pārejas stāvoklis starp nomodu un miegu.
PiemēriLaisties snaudā.
- Laisties snaudā.
- Vesela cilvēka miegs.. attīstās no snaudas līdz dziļa miega stāvoklim.
- Tā viņš sēdēja ilgi, brīžiem iegrimdams trauslā, satrauktā snaudā, lāgiem pamozdamies un nevarēdams apjaust, kur atrodas un kas ar viņu notiek.
- Drīz acis miegā veras, tad atkal atveras, lai slēgtos saldās snaudās.
- Es katru brīdi trūkos no snauda augšā, un brauciens šķita akls un bez gala.
- pārn. Lai tos tumšos tūkstošus pamodinātu no snaudas, vajadzīga literatūra, nelegāla literatūra - nevis divdesmit, bet divi tūkstoši eksemplāros.
1.1.pārn. Miers, klusums (piemēram, apkārtnē, dabā).
PiemēriValmiera trūkās no vasarīgās snaudas, jo pa visiem lielceļiem plūda iekšā laucinieku pajūgi, kas ieveda skolēnus.
- Valmiera trūkās no vasarīgās snaudas, jo pa visiem lielceļiem plūda iekšā laucinieku pajūgi, kas ieveda skolēnus.
- Liekas, nekas - ne kara vētras, ne jauncelsmes darba nemiers nav spējis iztraucēt Līvsalas svētdienīgo snaudu.
Avoti: 7-2. sējums