Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slaka
slaka -as, s.; niev.
Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
Piemēri..visi tie no kungu slakas, tramīgi un trūcināti pilnām smeļ no baiļu akas...
  • ..visi tie no kungu slakas, tramīgi un trūcināti pilnām smeļ no baiļu akas...
  • Tas, kurš teicis, ka darbs kaulus nelauž, Bijis no kungu slakas.
  • pārn. «Kas nekaiš pabraukāties ar ūdens mucu? Pensionāra darbs. Vecu vīru slakā tu esi ieskaitīts...»
Avoti: 7-1. sējums