plānojums
plānojums -a, v.
1.Paveikta darbība, rezultāts → plānot1. Kādu objektu (piemēram, celtņu, telpu) izkārtojums noteiktās savstarpējās attiecībās, noteiktā veidā.
PiemēriCiemata plānojums.
- Ciemata plānojums.
- Celtniecības ēku plānojums.
- Parka plānojums.
- Skatuves plānojums.
- Celtniecībai paredzētā būvlaukuma izvēle ir atkarīga no vispārējā apdzīvotās vietas plānojuma.
- Pilsētas plānojumu nosaka apstāklis, ka tā atrodas šaurā joslā starp jūru un ezeru.
2.Paveikta darbība, rezultāts → plānot2.
PiemēriCeļojuma plānojums.
- Ceļojuma plānojums.
- Viņa dienu plānojumā nav bijis tādu stundu un minūšu, kad varētu netraucētā bezrūpībā pasēdēt kopā ar māti, ar brāļiem, ar māsām.
Avoti: 6-2. sējums