kārties
kārties karos, karies, karas, pag. kāros; refl.
1.Darīt pašnāvību pakaroties.
PiemēriTomēr pret to, kas ir negrozāms, Velti ir dusmoties, velti ir bārties, Dari tik to, kas ir iespējams, Tomēr, ja patīk, vari ar kārties.
Stabili vārdu savienojumiKārties (vai) nost.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
PiemēriSuns karas nost.
3.Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) — par priekšmetiem.
PiemēriKoku zari karas ūdenī.
3.1.Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) — par cilvēku.
PiemēriKārties pāri margām.
3.2.Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) — parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
PiemēriKājas karas pāri ratu malai.
4.reti Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
Piemēri..bites metās viena pakaļ otrai. Drīz visi pirksti [zēnam] ņudzēt ņudzēja no kukainīšiem, kuri visapkārt sametās kamolā, kārdamies cits pie cita..
Stabili vārdu savienojumiKārties brunčos. Kārties kaklā.
Avoti: 4. sējums