Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kārties
kārties karos, karies, karas, pag. kāros; refl.
1.Darīt pašnāvību pakaroties.
PiemēriTomēr pret to, kas ir negrozāms, Velti ir dusmoties, velti ir bārties, Dari tik to, kas ir iespējams, Tomēr, ja patīk, vari ar kārties.
  • Tomēr pret to, kas ir negrozāms, Velti ir dusmoties, velti ir bārties, Dari tik to, kas ir iespējams, Tomēr, ja patīk, vari ar kārties.
  • Un tavas spītīgās acis spīd, Kaut, cilvēk, pirmā kokā Ej, karies.
  • Un nedos šie, kas dzīro tur, - Kaut mirsti nost, - ne ūdens lāsi Un pat kur kārties - krietnu kāsi.
Stabili vārdu savienojumiKārties (vai) nost.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
PiemēriSuns karas nost.
  • Suns karas nost.
  • Govs kārās vai nost.
3.Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) – par priekšmetiem.
PiemēriKoku zari karas ūdenī.
  • Koku zari karas ūdenī.
  • Man jāatsien puķes. Flokši izauguši tik gari, ka karas celiņā un traucē staigāšanu.
  • ..bērajam biezas krēpes, arī pierei tās kārās pāri, viņš skatījās kā caur krūmiem.
3.1.Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) – par cilvēku.
PiemēriKārties pāri margām.
  • Kārties pāri margām.
3.2.Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) – parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
PiemēriKājas karas pāri ratu malai.
  • Kājas karas pāri ratu malai.
  • «..[zirgam] sakas par mazām, kaklu žņaudz ciet. Tad ir gan: sedlinieks pašiem mājās, bet neredz, ka zirdziņam mēle karas pār zobiem.»
4.reti Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
Piemēri..bites metās viena pakaļ otrai. Drīz visi pirksti [zēnam] ņudzēt ņudzēja no kukainīšiem, kuri visapkārt sametās kamolā, kārdamies cits pie cita..
  • ..bites metās viena pakaļ otrai. Drīz visi pirksti [zēnam] ņudzēt ņudzēja no kukainīšiem, kuri visapkārt sametās kamolā, kārdamies cits pie cita..
Stabili vārdu savienojumiKārties brunčos. Kārties kaklā.
Avoti: 4. sējums