kārties
kārties karos, karies, karas, pag. kāros; refl.
1.Darīt pašnāvību pakaroties.
PiemēriTomēr pret to, kas ir negrozāms, Velti ir dusmoties, velti ir bārties, Dari tik to, kas ir iespējams, Tomēr, ja patīk, vari ar kārties.
- Tomēr pret to, kas ir negrozāms, Velti ir dusmoties, velti ir bārties, Dari tik to, kas ir iespējams, Tomēr, ja patīk, vari ar kārties.
- Un tavas spītīgās acis spīd, Kaut, cilvēk, pirmā kokā Ej, karies.
- Un nedos šie, kas dzīro tur, - Kaut mirsti nost, - ne ūdens lāsi Un pat kur kārties - krietnu kāsi.
Stabili vārdu savienojumiKārties (vai) nost.
- Kārties (vai) nost sar. — Pārlieku nomocīties, veicot, piemēram, daudzus, smagus darbus, arī cenšoties ko iegūt, dabūt.
- Lai viņš iet kārties, arī viņš var iet kārties, arī ej kārties! idioma — vienk. Saka, ja nevēlas kādā klausīties, ja grib no kāda atbrīvoties.
2.parasti 3. pers. Spēcīgi rauties saitē, važā, cenšoties atbrīvoties (par piesietu dzīvnieku).
PiemēriSuns karas nost.
- Suns karas nost.
- Govs kārās vai nost.
3.Liekties, karāties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) – par priekšmetiem.
PiemēriKoku zari karas ūdenī.
- Koku zari karas ūdenī.
- Man jāatsien puķes. Flokši izauguši tik gari, ka karas celiņā un traucē staigāšanu.
- ..bērajam biezas krēpes, arī pierei tās kārās pāri, viņš skatījās kā caur krūmiem.
3.1.Liekties (ārā no kurienes, kur iekšā, kam pāri u. tml.) – par cilvēku.
PiemēriKārties pāri margām.
- Kārties pāri margām.
3.2.Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) – parasti par galvu. Tikt virzītam (ārā no kurienes, kur iekšā u. tml.) tā, ka karājas (parasti par roku, kāju, mēli).
PiemēriKājas karas pāri ratu malai.
- Kājas karas pāri ratu malai.
- «..[zirgam] sakas par mazām, kaklu žņaudz ciet. Tad ir gan: sedlinieks pašiem mājās, bet neredz, ka zirdziņam mēle karas pār zobiem.»
4.reti Ķerties (pie kā) klāt tā, ka paliek karājamies.
Piemēri..bites metās viena pakaļ otrai. Drīz visi pirksti [zēnam] ņudzēt ņudzēja no kukainīšiem, kuri visapkārt sametās kamolā, kārdamies cits pie cita..
- ..bites metās viena pakaļ otrai. Drīz visi pirksti [zēnam] ņudzēt ņudzēja no kukainīšiem, kuri visapkārt sametās kamolā, kārdamies cits pie cita..
Stabili vārdu savienojumiKārties brunčos. Kārties kaklā.
- Kārties brunčos — sar. Pakļauties kādai sievietei, kļūt atkarīgam no kādas sievietes.
- Kārties kaklā — sar. Uzplīties, uzmākties.
Avoti: 4. sējums