Stabili vārdu savienojumi(Iz)likt kārtis. (Sa)jaukt kārtis.
Stabili vārdu savienojumi
- (Iz)likt kārtis — (Iz)zīlēt pēc kartīm.
- (Sa)jaukt kārtis — (Iz)jaukt (kāda) plānus, nodomus.
- (Uz)likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts — Pakļaut (ko) lielam riskam cerībā iegūt kādu labumu.
- Atklāt (savas) kārtis — Neslēpt savus nodomus.
- Izmest kārtis sar. — 1. Izdalīt kārtis (spēlei).2. Izzīlēt pēc kārtīm.
- Izspēlēt kārti (biežāk trumpi) — Negaidīti pateikt, izdarīt ko ietekmīgu, svarīgu.
- Kā kāršu namiņš — Saka par pieņēmumu, aprēķinu, kuram nav stabila pamata.
- Kāršu licējs — Cilvēks, kas zīlē nākotni ar kārtīm.
- Kāršu suga — Viena no kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
- Klāt (savas) kārtis uz galda — sar. Atklāti paust savus nodomus.
- Lielā (arī pēdējā) kārts — pareti Liela, arī pēdējā iespēja, cerība.
- Liela kārts sar. — Kārts ar lielu vērtību.
- Likt uz kādu visas kārtis — pareti Pilnīgi paļauties uz (kāda) rīcību, panākumiem.
- Maza kārts sar. — Kārts ar mazu vērtību.
- Sist (arī kaut) kārti — sar. Iegūt partnera izspēlēto kārti, izspēlējot savu vērtīgāko kārti.
- Sist (retāk dauzīt) kārtis sar. — Spēlēt kārtis (parasti ar straujiem žestiem, spēcīgi sviežot).
- Visas kārtis rokā — Saka, ja (kādam) ir nepieciešamie priekšnoteikumi, piemēram, lai ko sasniegtu.
