kārtīgs
kārtīgs -ais; s. -a, -ā
kārtīgi apst.
1.Tāds, kura lietām, apģērbam u. tml. raksturīga sakārtotība, tīrība.
PiemēriMare bija kārtīga saimniece - istabā katrs kaktiņš rūpīgi iztīrīts, gultas glīti uzklātas.
1.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgi sasukāt matus.
1.2.Sakārtots, tīrs (piemēram, par priekšmetu, telpu).
PiemēriKārtīgs apģērbs.
1.3.Tāds, kas ir rūpīgs, precīzs, disciplinēts, tāds, kam ir apzinīga attieksme pret darbu, pienākumu.
PiemēriViņš bija kārtīgs darbinieks, saņēma apbalvojumus un pateicības.
1.4.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīgs darbs.
2.Godīgs, krietns, ar augstām morālām īpašībām. Arī tikumīgs.
PiemēriVai viņš, Klemanss Perjē, nebij kārtīgs pilsonis un viens no pašiem pirmajiem neapsveica valdības karaspēku..
2.1.Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
PiemēriKārtīga uzvedība.
3.Tāds, kas ir samērā, arī pietiekami labs, tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (piemēram, par priekšmetiem).
PiemēriApvilcis kārtīgu divrindu žaketi, baltā virskreklā, viņš izskatījās ļoti cienīgs..
3.1.Tāds, kas atbilst kādām prasībām, normām (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Īsts.
Piemēri..vai gan tas jebkur redzēts, ka īstam, kārtīgam puikam pieticis laika arī mājas uzdevumu sagatavošanai.
3.2.Pamatīgs, samērā, arī pietiekami liels, ievērojams.
PiemēriKārtīgs kalns.
3.3.apst. Ļoti, pamatīgi.
PiemēriKārtīgi izsmieties.
3.4.savienojumā ar lietvārdu, kas nosauc personu ar negatīvu īpašību; sar. Tāds, kam piemīt (negatīva īpašība) lielā mērā. Pamatīgs.
PiemēriKārtīgs slaists.
4.apst. Tā, kā vajadzīgs, atbilstoši (kādām prasībām), saskaņā ar pieņemto kārtību.
PiemēriViņš aizver acis un ļauj, lai pulss pamazām atkal sāk sist kārtīgi.
4.1.Regulāri, sistemātiski.
PiemēriKārtīgi lasīt laikrakstus.
Avoti: 4. sējums