kļauties
kļauties kļaujos, kļaujies, kļaujas, pag. kļāvos; refl.
1.Spiesties, virzīties, novietoties (kam cieši klāt).
Piemēri..Magone kļāvās viņam klāt, skūpstīja viņu, čukstēja maigus vārdus..
- ..Magone kļāvās viņam klāt, skūpstīja viņu, čukstēja maigus vārdus..
- ..Kad acu plakstus aizvērs gurums, Pie pleca maigi klausies plecs.
- pārn. Migla brien pa tumsu, migla brien. Nosalusi klāt man kļaujas.
- pārn. ..Lielupe pie krastiem kļaujas cieši..
1.1.Tikt spiestam, virzītam klāt (pie kā vai citam pie cita).
Piemēri..viņa piere saraucās un lūpas ciešāk kļāvās kopā.
- ..viņa piere saraucās un lūpas ciešāk kļāvās kopā.
- ..vecais uzraugs jau gausi soļo pie vārtiem, abas smagās vērtnes kļaujas kopā, spraudziņa uz brīvību kļūst šaurāka un šaurāka.
- pārn. ..Ķieģeļi un cements kļaujas kopā. Augšup šaujas ceļamkrānu pirksti.
2.Tikt ņemtam, tvertam no vairākām vai visām pusēm.
PiemēriZīmulis kļaujas pirkstos.
- Zīmulis kļaujas pirkstos.
- Maza grāmatiņa liegi kļaujas delnā..
2.1.Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt. Būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
Piemēri..rītasvārks kļāvās Bertai ap stāvu un pie katra soļa čaukstoši iešalcās.
- ..rītasvārks kļāvās Bertai ap stāvu un pie katra soļa čaukstoši iešalcās.
- No mājām, kas kļāvās ceriņu zaļumā un kļavu sarkanumā, iznāca sieviete..
2.2.Kļūt, tikt padarītam par (kā) sastāvdaļu, daļu.
PiemēriCeltne kļaujas ainavā.
- Celtne kļaujas ainavā.
Avoti: 4. sējums