kņada
kņada -as, s.
1.Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
PiemēriSacelt kņadu.
2.Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
PiemēriNeparastā kņada, kas šai vietā pārspēja visus Rīgas kustības tempus, mazliet apmulsināja viņu. Ceturtdaļstundu viņš nostāvēja pie kāda maizes veikala, gaidīdams izdevību pārkļūt ielai.
Avoti: 4. sējums