kņudināt
kņudināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
Būt par cēloni tam, ka kņud. Arī kutināt.
Piemēri..smilgu skaras un stiebru resgaļi nepārtraukti knudina degunu, bāžas mutē vai duras ausīs. Vispār šādu zārdu kraušanu vajadzētu aizliegt ar likumu.
- ..smilgu skaras un stiebru resgaļi nepārtraukti knudina degunu, bāžas mutē vai duras ausīs. Vispār šādu zārdu kraušanu vajadzētu aizliegt ar likumu.
- Ūdens.. plūda pāri sakarsušajai, iztvīkušajai ādai, viegli kņudinādams, un apbrīnojami atveldzēja..
- Ganu meiteni.. Trīne tik ilgi knudināja un burzīja, kamēr šī smiedamās izlēca no gultas.
- Kumelītes knudināja mums sānus tik mīksti, ka smieties vien gribējās.
- pārn. ..savādas bailes knudināja pakrūti.
- pārn. Maldoni knudina mednieka nemiers. Viņš pieceļas agrāk par visiem, paķer savu šaujamo, un dodas iepazīties ar vietējām pīlēm un irbēm.
Avoti: 4. sējums