kūja
kūja -as, s.
Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
PiemēriAtbalstīties uz kūjas.
- Atbalstīties uz kūjas.
- Staigāt ar kūju.
- Tad viņš [invalīds] ieslēja savu kūju pie gultas gala kaktā, ka nograbēja vien, un iegulās gultā.
- Vecā Jāņa neatņemama pavadone ir kumpaina kadiķa kūja.
- Māte neļāva sevi balstīt, bet, sameklējusi pie lapu kaudzes zarainu kūju, gāja pati.
Avoti: 4. sējums