Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
kūkojiens
kūkojiens -a, v.
Īslaicīga vienreizēja skaņa → kūkot [1].
PiemēriUn kūko dzeguze. Un katrs kūkojiens Kā vizbulis tai zārdā krīt, kur siens No izkapts noguris nu mierā atdus.
Avoti: 4. sējums