Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
kūmiņš
kūmiņš -a, v.; parasti savienojumā «lapsa kūmiņš», arī «lapsas kūmiņš», retāk «lapsu kūmiņš»; folkl.
1.Lapsa.
Piemēri..ukraiņu pasakā «Kā runcis zābakus pirka» runcis pieviļ citkārt viltīgo lapsas kūmiņu..
  • ..ukraiņu pasakā «Kā runcis zābakus pirka» runcis pieviļ citkārt viltīgo lapsas kūmiņu..
  • Ne katram lauku bērnam laimējas sastapties ar lapsu kūmiņu.
  • Es tev ielavos līdz, tavā pasaulē līdz, kur tev pretī mīļš kūmiņš smilkst, kur tev roķele var - lāci noglaudīt var un kur mežā dzīvo labs vilks...
1.1.pārn. Viltīgs cilvēks, viltnieks.
Piemēri«Tad jau viņš [paziņa] tev īsts lapsu kūmiņš! Droši vien arī tavu [klavieru] spēli cēla vai debesīs, jo tādi jau meitenēm prot zobus apvārdot.»
  • «Tad jau viņš [paziņa] tev īsts lapsu kūmiņš! Droši vien arī tavu [klavieru] spēli cēla vai debesīs, jo tādi jau meitenēm prot zobus apvārdot.»
  • Vecais Kličko, viltīgais kūmiņš... Tehniķis [šahā] - gods un slava!
  • Otrreiz šis glumais kūmiņš viņa neievils savā tīkliņā.
Avoti: 4. sējums