kūpināt
kūpināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (1).
PiemēriKūpināt dūmus.
- Kūpināt dūmus.
- Tagad, kad sāka kult ar tvaika mašīnām un rijas vairs nebij jākūpina, bez labības šķūņa nemaz nevarēja iztikt.
- Pārāk, grūti šķita istabās kūpināt mazās petrolejas lampiņas.
- Aiz biezajiem džungļiem sākās augstas klinšu grēdas. Virs tām vulkāns mierīgi kūpināja baltu dūmu strūkliņu.
1.2.intrans.
PiemēriTā mēs jājām pa olnīcu blakus un kūpinājām. Kad tikām sētsvidū, patlaban Aija nesa pienu uz pagrabu. Es turēju papirosu zobos un vilku lielus dūmus.
- Tā mēs jājām pa olnīcu blakus un kūpinājām. Kad tikām sētsvidū, patlaban Aija nesa pienu uz pagrabu. Es turēju papirosu zobos un vilku lielus dūmus.
- «Kā nu sievieša cilvēks viens tā vēlā naktī var sēdēt vīru barā! Un kūpina, ka bail.»
2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (2).
PiemēriKūpināt katlus.
- Kūpināt katlus.
- ..lokomotīve kūpināja varenus tarkšķošus suta mākoņus...
3.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kūp (3).
PiemēriUn cits atkal brauca lepniem melniem, putekļus līdz mākoņiem kūpinādams..
- Un cits atkal brauca lepniem melniem, putekļus līdz mākoņiem kūpinādams..
- Jau pie upītes pārējie [sacīkšu zirgi] labu gabalu nopakaļ kūpināja sakarsušās lielceļa smiltis.
4.Žāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus).
PiemēriKūpināt reņģes.
- Kūpināt reņģes.
- Kūpināti zuši.
- Karsti kūpināta vista.
- Kūpināts šķiņķis.
- ..daļu [zivju] izvārīs zupā, bet treknākās, līņus un karpas, mēģinās kūpināt.
- Ja paredzēts gatavot kūpinātas pīles, zoss vai tītara gaļas ruletes, kautķermeņus pārgriež..
Avoti: 4. sējums