kūļāt
kūļāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju
kulāt -āju, -ā, -ā, pag. -āju; trans.
1.Vairākkārt kustināt šurp turp, šūpot (parasti kājas).
PiemēriMazais Lauris tup uz sliekšņa, kūļā kājas un aizrautīgi seko katram [volejbola] bumbas lidojumam.
1.1.intrans.
PiemēriUguntiņa [meitene], vaļējā logā iesēdusies, kājām kūļāja taktī un aplamā altā vilka gramofonam līdzi.
1.2.Vairākkārt strauji kustināt (parasti asti) šurp turp, no vienas puses uz otru (par dzīvniekiem). Vēcināt.
Piemēri..Krancis iesmilkstējās un, asti kūļādams, šāvās ilgi neredzētajai draudzenei pretim.
1.3.intrans.
PiemēriZaķis kūļā ar ausīm.
1.4.Vairākkārt kustināt šurp turp, no vienas puses uz otru, šūpot (priekšmetu).
Piemēri..viņa [meitene] nāca.., kūļādama portfeli, kas teju teju vilkās gar zemi.
2.parasti 3. pers. Raustīt, plivināt (par vēju). Sist (pret ko).
PiemēriRāms vējelis kūļā viņa mēteli, pluinī izspūrušos matus.
3.pareti Vairākkārt sist.
PiemēriViņš [zēns] atspiedās ar muguru pret egles stumbru un kūļāja ar rīkstīti egles ēnā nokaltušo zāli.
Avoti: 4. sējums