lāpīties
lāpīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
PiemēriMizas māte sēdēja pie maza galdiņa.. un lāpījās. Uz galdiņa bija sakrauta liela guba ielāpu.. un divas applīsušas papīra lādītes ar pogām.. un diegu kamoliņiem, kuros bija sadurtas adatas.
2.sar. Aprobežoties (piemēram, ar rīcībā esošiem nelieliem, nepietiekamiem līdzekļiem, krājumiem), iztikt, aizstājot (ar ko mazāk vērtīgu, derīgu).
PiemēriViņam trūka pietiekošā rīcības kapitāla, tā ka vajadzēja visādi lāpīties, nokavēt procentus, aizķert no kasei piederīgās mēbeļu magazīnas naudas..
Avoti: 4. sējums