lapkritis
lapkritis -ša, v.
Parādība (pirms veģetācijas perioda pārtraukuma), kad kokaugiem nobirst lapas. Laikposms, kad kokaugiem birst lapas.
PiemēriRudens lapkritis.
- Rudens lapkritis.
- Agrīns lapkritis.
- No bērzu strūklainajiem zariem kā mirdzošas ūdenslāses atraisījās lapas, kavēdamās lēni krita zemē.. Ziemeļvidzemes mežos.. bija iesācies lapkritis.
- Krastu rotāja stādītu bērzu birzs. Tagad, lapkritī, vēju notrauktās lapiņas bija izbārstītas pa ūdens virsmu.
- Dārzos un apstādījumos šalkoja lapkritis. Blakus nemainīgi zaļajām eglēm sarka kļavas, bruņoja ozoli, dzeltēja liepas.
- pārn. Sviež kastaņus tumsā lapkritis, Kaisa, piegrābis pilnas saujas.
Avoti: 4. sējums