Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
lēnīgs
lēnīgs -ais; s. -a, -ā
lēnīgi apst.
1.Lēns1.
PiemēriLēnīgs gājējs.
1.1.Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī (parasti par straumi, gaisa plūsmu).
PiemēriLēnīgas vēsmas kā spāres metas uz rokas..
2.Lēns2.
PiemēriLēnīga strādāšana.
2.1.Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
PiemēriLēnīga balss.
2.2.Rāms, bezvējains.
PiemēriJa tev.. lēnīgā oktobra dienā gadījies staigāt pa dārzu,.. tad tu droši vien būsi sastapies ar atvasaras sauli un iepazinis tās brīnišķīgās īpašības.
3.Lēns3.
PiemēriLēnīgs cilvēks.
3.1.Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriTēvocis paskaidroja, ka to saucot par Maksi un ka tas esot pats lēnīgākais zirgs visā Ziedu ciema kolhozā.
3.2.Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriLēnīgs suns.
3.3.Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
PiemēriViņš bieži dusmojies uz jaunāko brāli.., bet arī mīlējis viņu lēnīgās, nosvērtās dabas un labsirdības dēļ.
Avoti: 4. sējums