lenkt
lenkt lencu, lenc, lenc, pag. lencu; trans.
1.Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
PiemēriMednieki lenc lapsu.
1.1.Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
PiemēriPircēji no visām pusēm lenc pārdevēju.
1.2.Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
PiemēriArvien stāvākas klinšu sienas lenc ieleju..
2.Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
Piemēri«..man Inga jāsatiek! Es zinu, tu viņu lenci, ķiķinājies kā skolas puika, bet ar mani ir pavisam kas cits.»
Avoti: 4. sējums