lenkt
lenkt lencu, lenc, lenc, pag. lencu; trans.
1.Tuvoties, sekot (kam, parasti dzīvniekam), medījot (to), uzbrūkot (tam).
PiemēriMednieki lenc lapsu.
- Mednieki lenc lapsu.
- Suņi lenc kaķi.
- ..Buntem ir mērķis, pēc kā viņš tiecās ar pacietību un neatlaidību kā mednieks, kas uz pirkstu galiem lenc tramīgu zvēru.
- Lencot lietus vieniniekus kuiļus, pēdas jāaplūko sevišķi rūpīgi..
- Vilku māte jērus lenca.
- pārn. Mani sāka lenkt kaut kas līdzīgs bailēm.
1.1.Tuvojoties novietoties (kam) vairākās vai visās pusēs.
PiemēriPircēji no visām pusēm lenc pārdevēju.
- Pircēji no visām pusēm lenc pārdevēju.
1.2.Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
PiemēriArvien stāvākas klinšu sienas lenc ieleju..
- Arvien stāvākas klinšu sienas lenc ieleju..
2.Ar savu izturēšanos (pret kādu) neatlaidīgi censties pievērst sev (tā) uzmanību, labvēlību, mīlestību.
Piemēri«..man Inga jāsatiek! Es zinu, tu viņu lenci, ķiķinājies kā skolas puika, bet ar mani ir pavisam kas cits.»
- «..man Inga jāsatiek! Es zinu, tu viņu lenci, ķiķinājies kā skolas puika, bet ar mani ir pavisam kas cits.»
- Kitijai nejauši ienāca prātā, vai tikai Veltiņa slepenībā netaisās lenkt šo.. vīrieti.
Avoti: 4. sējums