lēns
lēns -ais; s. -a, -ā
lēni apst.
lēnām apst.
lēnu apst.; retāk
1.Tāds, kas pārvietojoties, virzoties veic samērā mazu attālumu kādā laika sprīdī.
PiemēriLēns gājējs.
2.Tāds, kas nenorisinās ātri, strauji (par darbību, norisi).
PiemēriLēns brauciens.
Stabili vārdu savienojumiLēnā (arī mierīgā) garā. Lēna uguns.
2.1.Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām). Ar mierīgu tempu (par runu).
Piemēri..tēvs runāja lēni, kā vārdus skaitīdams, lai dusmās nepateiktu ko aplamu.
2.2.parasti apst. Tāds, kas ilgi turpinās, pamazām iestājas vai paiet (par laikposmu subjektīvā uztverē).
PiemēriCik lēni vilkās, Kā svina kurpēm, Šī kūtrā nakts!
2.3.Rāms, bezvējains.
PiemēriLēns vakars.
3.Tāds, kas ir mierīgs, ātri neuztraucas, nedusmojas.
PiemēriLēns cilvēks.
Stabili vārdu savienojumiLēns kā jērs.
3.1.Tāds, kas nestrādā, nerīkojas ātri, veikli.
PiemēriLēns strādnieks.
3.2.Tāds, kura kustības nav ātras, veiklas, tāds, kas ir mazkustīgs (par dzīvniekiem).
PiemēriLēns zirgs.
3.3.Tāds, kas izturas miermīlīgi, nav nikns (par dzīvniekiem).
PiemēriLēns suns.
3.4.Mierīgs, līdzsvarots (par raksturu).
PiemēriLēns raksturs.
Avoti: 4. sējums