lētticība
lētticība -as, s.; parasti vsk.
Vispārināta īpašība → lētticīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriViņš [kalps] neticēja kunga solījumam un vagara zvērestiem. Varbūt atkal tikai viltība? Cik reiz jau nebija solīts un apsolīts. Bet kas no tā iznāca? Tikai apsmiekls par nepiedodamo lētticību.
Avoti: 4. sējums