Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
lēvenis
lēvenis -ņa, v.; sar.
Liels (kā) daudzums (parasti nesakārtots).
PiemēriVēstuļu, kas jāaizgādā mājās, ir tāds lēvenis, ka ar tām pilnas visas jūrnieka jakas lielās kabatas.
  • Vēstuļu, kas jāaizgādā mājās, ir tāds lēvenis, ka ar tām pilnas visas jūrnieka jakas lielās kabatas.
  • Kad pasita pa stumbru, baukšķēdams nogāzās sniega lēvenis un koks vingri atlieca augumu.
  • Platā [upes] straume melni spīdēja, tālāk uz leju ieplūstot miglas lēvenī.
Avoti: 4. sējums