lībieši1
lībieši -u, v.
lībietis -ša, v.
lībiete -es, -dsk. ģen. -šu, s.
1.dsk., v. Viena no Baltijas somugru tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemes ziemeļdaļu un galvenokārt Vidzemes rietumdaļu un līdz 19. gadsimta vidum gandrīz visa asimilējās ar latviešiem.
PiemēriLībiešu kultūra.
- Lībiešu kultūra.
- Skolas gados viņš [J. Rainis] raksta par seno lībiešu virsaiti Imantu un visu mūžu atkal un atkal atgriežas pie šī pa pusei.. teiksmainā varoņa.
- Vēsturisko apstākļu attīstība ir cieši saistījusi latviešus ar lībiešiem, un ilgstošo sakaru rezultātā lībiešu valoda ir visai dziļi ietekmējusi latviešu valodu.
- Rīga bija nodibināta lībiešu novadā, tāpēc blakus ienācējiem vāciešiem tajā jau pašā sākumā dzīvoja lībieši.
2.arī vsk. Šīs tautības piederīgais.
PiemēriPēc 1959. gada tautas skaitīšanas datiem, par lībiešiem sevi uzskatīja 3000 cilvēku..
- Pēc 1959. gada tautas skaitīšanas datiem, par lībiešiem sevi uzskatīja 3000 cilvēku..
- Ansis iestāstīja sev, ka viņu dzimta cēlusies no tiem lībiešiem, kuri daudzus gadu simteņus apsargājuši jūru.
- Kaspartēvs ir vecs lībietis, viens no nedaudzajiem palikušajiem, kas vēl runā savu valodu..
Avoti: 4. sējums