lībji
lībji -bju, v.
lībis -bja, v.
lībiete -es, dsk. ģen. -šu, s.; novec.
1.dsk., v. Lībieši [1] (1).
PiemēriHronikās Autīni pirmo reizi piemin 1206. gadā, kad te ieradies lībju izcelsmes ticības sludinātājs Daniels, lai lībju valodā sniegtu «priecas mācību», bet ticis patriekts.
2.arī vsk. Lībieši [1] (2).
PiemēriBet, kad uz piekrastes siekstas sēd vakars un skumīgu atmiņu kamolu tīņa, no miglas sens lībis izkāpj uz takas..
Avoti: 4. sējums