līdztekus
līdztekus apst.
līdzteku apst.
1.Paralēli, līdzās, ieblakām (virzīties).
PiemēriIet līdztekus.
- Iet līdztekus.
- Laiva iras līdztekus krastam un nemanāmi aug.
- Lidmašīna.. sāka lidot līdztekus labi saredzamam ceļam.
- Viņi turējās līdzteku ceļam, visu laiku paturēdami to acīs.
1.1.Paralēli, līdzās (atrasties, būt izveidotam).
PiemēriTeritorija sadalīta divos līmeņos, kurus atdala līdztekus jūrai izveidotā magnoliju aleja.
- Teritorija sadalīta divos līmeņos, kurus atdala līdztekus jūrai izveidotā magnoliju aleja.
- Celiņš tagad gāja līdztekus grāvim.
2.Reizē, vienlaikus.
PiemēriGalvenais virziens [saimniecībā] - piena un gaļas ražošana, līdztekus tam graudkopība un kartupeļu audzēšana.
- Galvenais virziens [saimniecībā] - piena un gaļas ražošana, līdztekus tam graudkopība un kartupeļu audzēšana.
- Bija laiks, kad uz skatuves valdīja sadzīves stils.. Līdztekus pastāvēja grandiozi uzvedumi ar milzīgām, smagnējām dekorācijām.
- Līdztekus klavierspēlei māsa Marija mani ievadīja arī mūzikas elementārās teorijas noslēpumos.
Avoti: 4. sējums