Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
līdzvainīgs
līdzvainīgs -ais; s. -a, -ā
līdzvainīgi apst.
Tāds, kas ir vainīgs kopā, vienlaikus (ar kādu).
PiemēriAbi viņi apsūdzēti par vienu lietu - mākslīgu uzkrājumu radīšanu un šo pārpalikumu izlaupīšanu. Abi līdzvainīgi.
Avoti: 4. sējums