lūgšus
lūgšus apst.
1.Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
PiemēriVisvisādas sēklas no raupjajiem pirkstiem sabirst nedāsnajā jūrmalas zemē. Raža no tās jāizlūdzas vai lūgšus, krietni piebarojot ne vien ar kūtsmēsliem, bet arī [ar] jūras dotajiem.
- Visvisādas sēklas no raupjajiem pirkstiem sabirst nedāsnajā jūrmalas zemē. Raža no tās jāizlūdzas vai lūgšus, krietni piebarojot ne vien ar kūtsmēsliem, bet arī [ar] jūras dotajiem.
- Jūs jautājat: vai ābeles vēl ziedos? - Jā, dažas tikai jūnijā še plaukst, Bet es vairs nezinu, vai tos, kas aizmirst atnākt, Vēl ilgāk vajag lūgšus lūgt un saukt?
2.Lūdzot.
PiemēriPār krogus slieksni kāpa pat tie, kas citādi tur ne lūgšus nebija ievilināmi.
- Pār krogus slieksni kāpa pat tie, kas citādi tur ne lūgšus nebija ievilināmi.
Avoti: 4. sējums