lūgt
lūgt lūdzu, lūdz, lūdz, pag. lūdzu; trans.
1.Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
PiemēriĻoti lūgt.
1.1.intrans.
PiemēriAnita runāja citādi - Didzis to saprata. Viņa nevis vaicāja, bet drīzāk lūdza, prasīja.
1.2.Laipni izteikt vēlēšanos, prasību (pēc kā).
PiemēriLūgt naktsmājas.
Stabili vārdu savienojumiLūgt (ubaga) dāvanas. Lūgt roku.
1.3.intrans.
PiemēriVai pēc zilā pavasara bite liepu lapās lūdz?
1.4.Aicināt (kādu kur iet, ko darīt).
PiemēriLūgt draugus ciemos.
Stabili vārdu savienojumiLaipni lūdzam! Nelūgts viesis (arī ciemiņš).
2.parasti savienojumā «lūgt dievu»; rel. Vērsties (pie dieva) ar lūgšanu (2). Lūgšanā izteikt (dievam) vēlēšanos (par ko, pēc kā).
PiemēriLūgt baznīcā dievu.
2.1.intrans.
Piemēri«Ko man vēl var atņemt dievs, tas nežēlīgais dievs, Zelma! ..Es lūdzu par Oskaru, bet pazaudēju viņu. Lūdzu par Imantu, pazaudēju arī Imantu.»
Stabili vārdu savienojumiNe lūdzams, arī ne lūgts.
Avoti: 4. sējums