Paplašinātā meklēšana
Meklējam lūgt.
Atrasts vārdos (18):
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (70):
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- iesvētīt Ar reliģisku ceremoniju izlūgties dieva svētību (piemēram, celtnei, priekšmetam).
- atrunāt Ar runāšanu mudināt, lūgt, pārliecināt (kādu), lai ko nedara.
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Veltīgi deldēt slieksni Bez izredzēm, panākumiem vairākkārt iet (ko meklēt, lūgt).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- Likt pie sirds Cenšoties ietekmēt (kādu), lūgt, pieteikt (ko izdarīt, ievērot u. tml.).
- lūgšana Darbība --> lūgt.
- lūdzošs Divd. --> lūgt.
- mangot Dodoties no vienas vietas uz otru, no cita pie cita, neatlaidīgi, arī uzmācīgi prasīt, lūgt (ko).
- činkstēt Gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi lūgties.
- ieaicināt Ielūgt (piemēram, viesos).
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties. Žēli, raudulīgi izlūgties.
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izlūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties.
- izdīkties Ilgāku laiku, daudz uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties. Ilgāku laiku, daudz gausties.
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (1).
- lūgties Intensīvi, arī ilgstoši lūgt (2).
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izprasīt Izlūgt. Arī pieprasīt.
- izkaukt Izlūgties (1), izkaulēt (2), dažkārt arī raudot.
- izkaulēt Izlūgties (ko savā īpašumā, lietošanā u. Tml.).
- izkaulēt Izlūgties (piemēram, atļauju, tiesības).
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- atlūgties Izlūgties, lai atbrīvo (no kā) Izlūgties, lai atļauj (ko nedarīt).
- izprasīties Izlūgties.
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju). Uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (kādam, lai tas ko dara vai atļauj ko darīt).
- palūgt Lūgt (parasti īsi) un pabeigt lūgt (ko).
- palūgties Lūgties un pabeigt lūgties.
- Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- izlūgties Ļoti lūgties (cilvēku).
- izlūgties Ļoti lūgties (ko).
- izstiepties Ļoti lūgties.
- Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties Ļoti pazemīgi lūgt.
- Mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- (No)mesties (arī krist) ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt.
- Uz ceļiem (arī ceļos) lūgties Ļoti pazemīgi lūgt.
- Nomesties ceļos (arī uz ceļiem) Ļoti pazemīgi lūgt. Ļoti augstu vērtēt, pielūgt (kādu).
- kūjenieks Nelūgts viesis (parasti kāzās masku tērpā).
- nelūgts Nol. divd. --> lūgt.
- nepielūdzams Nol. divd. --> pielūgt.
- pieprasīt Oficiāli lūgt (piemēram, atļauju, iespēju runāt sanāksmē, sapulcē u. tml.).
- pieteikums Oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko lūgtu, paziņotu, pieteiktu u. tml. Arī iesniegums.
- pačinkstēt Pagausties, pažēloties. Žēli, raudulīgi palūgties.
- smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt. Arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
- ielūgums Paveikta darbība, rezultāts --> ielūgt.
- lūgums Paveikta darbība, rezultāts --> lūgt (1). Laipni izteikta vēlēšanās, prasība.
- uzlūgums Paveikta darbība, rezultāts --> uzlūgt.
- paprasīt Prasīt (parasti īsi) un pabeigt prasīt. Arī palūgt.
- aizgādniecisks Raksturīgs (parasti nelūgtai, nepatīkamai) aizgādībai. Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība. Aizbildniecisks.
- izčinkstēt Raudulīgi izlūgt.
- ziedot Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upurēt (1).
- upurēt Reliģiskā rituālā dot, veltīt Dievam vai dieviem (dzīvu būtni, priekšmetu, produktu u. tml.), lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedot (1).
- viesības Sarīkojums ar lūgtiem viesiem un mielastu, parasti ģimenē svarīgu notikumu, arī svētku atzīmēšanai.
- lūgtin Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgšus (1).
- lūgšus Savienojumā ar verba «lūgt» formām vai atvasinājumiem no tā izsaka darbības intensitātes pastiprinājumu. Lūgtin.
- upuris Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam vai dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Ziedojums (1).
- ziedojums Tas (dzīva būtne, priekšmets, produkts u. tml.), ko reliģiskā rituālā dod, veltī Dievam var dieviem, lai izlūgtos to labvēlību, pateiktos tiem. Upuris (1).
- izubagot Ubagojot iegūt. Arī izlūgties.
- atlūgt Uz ielūgumu, uzlūgumu atbildēt ar ielūgumu, uzlūgumu Uzlūgt pretī.
- padīkt Uzmācīgi, apnicīgi parunāt, arī palūgt.
- dīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt.
- sīkt Uzmācīgi, apnicīgi runāt, lūgt, prasīt. Apnicīgi dziedāt.
- pakaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi palūgties.
- kaulēties Uzmācīgi, neatlaidīgi prasīt, lūgt.
- izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
lūgt citās vārdnīcās:
Tēzaurs
MLVV
MEV